CSDD braukšanas eksāmena tehniskie jautājumi

Jāzina katram topošajam un esošajam autovadītājam! 

Ja esi ceļā uz CSDD B kategorijas braukšanas eksāmenu, Tev noteikti ir jāzina atbildes uz 14 tehniskajiem jautājumiem, kas aptver zināšanas par transportlīdzekli.

Pirms braukšanas eksāmena uzsākšanas, Tev būs jāatbild uz 1 no 14 teorētiskajiem jautājumiem. Gadījumā, ja atbildēsi nepareizi, vadīšanas eksāmenu drīkstēsi turpināt.
! Ņem vērā, ka Tava pareizā atbilde var būt izšķiroša eksāmena nokārtošanā.

Zināšanu pārbaude par transportlīdzekli

1. Noteikt, vai automobilis ir aprīkots ar ziemas vai vasaras riepām un paskaidrot riepu ekspluatācijas īpatnības.

Ziemas riepas no vasaras riepām var atšķirt pēc uzrakstiem vai simboliem uz riepas sāna. Uz ziemas riepām jābūt uzrakstam WINTER vai arī uz riepas sāna ir sniegpārsliņas, sniegavīriņa, vai sniegotu simbols. Riepas iespējams atšķirt arī pēc protektora zīmējuma. Ja vasaras riepai protektora kubiki ir gludi, tad ziemas riepai, lai palielinātu riepas saķeri ar ceļu, katrs protektora kubiks ir sadalīts ar sīkiem zāģa veida griezumiem. Ziemā protektora dziļumam jābūt ne mazākam par 4 mm, vasarā ne mazākam par 1,6 mm. Ja protektora dziļums ir mazāks, riepām pilnībā var pazust saķere ar ceļu, kas var izraisīt sānslīdi un beigties ar avāriju. Vasarā, braucot ar nodilušu protektoru lietus laikā, palielinās sānslīdes un akvaplanēšanas iespējamība.

2. Paskaidrot, kā pārbaudīt un kādam ir jābūt gaisa spiedienam riepās.

Spiedienu riepās mēra ar gaisa manometru. Parasti vieglajām automašīnām aizmugurējās riepās gaisa spiediens ir 2 atmosfēras un par 0,2 atmosfērām vairāk – priekšējās riepās. Atšķirība ir tādēļ, ka automašīnām priekšējā daļa ir smagāka, jo tur atrodas motors, tādēļ arī priekšējās riepas ir jāpiepumpē nedaudz vairāk. Piemēram, ja aizmugurējās riepās spiediens ir 2 atmosfēras, tad priekšējās riepās jābūt 2,2 atmosfērām. Ja riepā spiediens ir pārāk liels, samazinās riepas kontakta laukums ar brauktuvi, saķere ar ceļu kļūst mazāka, kas var izraisīt sānslīdi. Ja spiediens riepās nav pietiekošs tā deformējas un braukšanas laikā automašīnu “velk” uz to pusi, kurā ir mazāks spiediens.

Ieteikums: Spiedienu riepās pārbaudiet vismaz reizi nedēļā. Ja no rītiem, veicot automašīnām vizuālo apskati, konstatējat, ka kādā no riepām spiediens ir par mazu, tuvākajā degvielas uzpildes stacijā pārbaudiet spiedienu. Pēc pārbaudes pārliecinieties, vai riepas ventilis nelaiž ārā gaisu. 

3. Paskaidrot riteņa maiņas gadījumā veicamo darbu secību un drošības pasākumus.

Izslēdzam automašīnas dzinēju. Ieslēdzam stāvbremzi un 1. pārnesumu. Ja stāvēšana dotajā vietā ir aizliegta vai var tikt radīti traucējumi satiksmei, ieslēdzam avārijas gaismas signalizāciju un izliekam avārijas zīmi, kā arī uzvelkam atstarojošo vesti. Atkarībā no tā, kurš ritenis ir jānomaina, pa diagonāli pretējo riteni no abām pusēm nostiprinām ar ķīlīšiem vai akmeņiem. Ja tiek mainīts priekšējais kreisās puses riteni – ķīlīšus liekam zem aizmugurējā labās puses riteņa. No bagāžas nodalījuma izņemam rezerves riteni, domkratu un uzgriežņu atslēgu. Atbrīvojam visus maināmā riteņa uzgriežņus. Uzstādām domkratu, vērojot, lai zem tā būtu maksimāli ciets un gluds pamats. Paceļam automašīnu, noskrūvējam uzgriežņus, noņemam riteni. Uzstādām rezerves riteni un ar roku pieskrūvējam uzgriežņus. Nolaižam automašīnu no domkrata un spēcīgi pieskrūvējam uzgriežņus līdz galam. Ieliekam bagāžas nodalījumā bojāto riteni un instrumentus. Izslēdzam avārijas gaismas signalizāciju un noņemam avārijas zīmi.

Ieteikums: Pievelkot klāt uzgriežņus, vienmēr to darām pa diagonāli, lai ritenis precīzi iegultos savā vietā. Ja ir veikta riteņa nomaiņa, pat, ja riteņi ir mainīti autoservisā, pēc nobrauktiem 20 – 30 kilometriem, pārbaudiet, vai kāds no uzgriežņiem nav kļuvis vaļīgs.

4. Paskaidrot, kā pārbaudīt un papildināt šķidruma līmeni dzesēšanas sistēmā.

Atveram motora pārsegu. Motora priekšējā daļā atrodas radiators, kurā atrodas motora dzesēšanas šķidrums. Braukšanas laikā dzesēšanas šķidrums cirkulē un neļauj motoram pārkarst. Ja šķidrums ir par maz, automašīnas kontroles panelī izgaismojas attiecīgais simbols, kurš brīdina vadītāju par nepieciešamību papildināt dzesēšanas šķidrumu. Ja radiatoram ir izplešanās trauks, uz tā būs maksimālā un minimālā līmeņa atzīmes – dzesēšanas šķidrumam jābūt starp šīm atzīmēm. Ja šāda trauka nav, līmenim jābūt 10 mm virs radiatora caurulītēm. Lai to pārbaudītu, jāievēro īpaša piesardzība, lēnām atskrūvējam radiatora vāciņu (vēlams ar cimdu vai drānas gabalu), pārliecināmies, kāds ir šķidruma līmenis un, ja nepieciešams, papildinām to. Radiatorā tiek pildīts tosols vai antifrīzs.

Ieteikums: Nekad nemēģiniet atvērt radiatora vāciņu tūlīt pēc automašīnas dzinēja izslēgšanas. Jānogaida vismaz 10-15 minūtes. Ievērojot piesardzību, atveram vāciņu, jo pretējā gadījumā iespējama applaucēšanās ar tvaiku.

5. Paskaidrot, kā pārbaudīt eļļas līmeni motora karterī.

Atveram motora pārsegu. Izvelkam mērstieni un noslaukām to ar kādu salveti vai drāniņu. Mērstieņa apakšējā daļā ir divas atzīmes, pēc kurām var noteikt motora eļļas zemāko un augstāko līmeni. Ievietojam mērstieni atpakaļ vietā un atkal izņemam ārā. Vērojam, vai eļļas līmenis uz mērstieņa nav mazāks par apakšējo atzīmi. Ja līmenis nav normas robežās, ir nepieciešams to papildināt. Uz motora bloka atrodas skrūvējams vāciņš, uz kura ir eļļas kanniņas simbols. Atskrūvējam šo vāciņu un tvertnē lejam eļļu, kamēr tiek sasniegts vajadzīgais līmenis uz mērstieņa. Motora eļla ir jāmaina pēc katriem nobrauktiem 15 000 km.

Ieteikums: Pirms papildināt eļļu, noskaidrojiet kāda tieši eļļa ir vajadzīga Jūsu automašīnas modelim. To variet uzzināt pēc automašīnas dokumentiem vai jebkurā autoservisā.

6. Pārbaudīt šķidruma līmeni logu mazgātāju tvertnē un ieslēgt stikla tīrītājus dažādos režīmos.

Par to, ka logu tīrītāja šķidrums nav pietiekošā līmenī, parasti signalizē kontroles lampiņa automašīnas mēraparātu panelī. Atveram motora pārsegu un atrodam logu tīrīšanas šķidruma tvertni. Uz tvertnes vāciņa parasti ir simbols vai uzraksts, ka šinī tvertnē atrodas ūdens. Atveram vāciņu un piepildām tvertni ar logu tīrīšanas šķidrumu. Pēc tam ieslēdzam logu tīrītājus dažādos režīmos, sākot ar lēnāko.

Ieteikums: Daudzi vadītāji vasarā logu tīrīšanai izmanto ūdeni. To var darīt, taču jāvēro, lai pirms pirmajiem saliem ūdens tiktu nomainīts pret salu noturīgu, specializētu logu tīrīšanas šķidrumu, jo pretējā gadījumā ūdens tvertnē var sasalt, kā rezultātā var tikt bojāta logu tīrītāju šķidruma tvertne.

7. Ieslēgt ārējās apgaismes ierīces vai avārijas gaismas signalizāciju.

Lai pārbaudītu atpakaļgaitas vai bremžu uguņus, var palūgt citas personas palīdzību, vai var piebraukt atpakaļgaitā, piemēram, pie garāžas durvīm. Nospiežot bremžu pedāli, uz durvīm būs redzams, vai visi uguņi deg.

Ieteikums: Ja konstatējat, ka, ieslēdzot virzienrādītāju uz vienu pusi, tas strādā ar daudz mazākiem intervāliem, nekā uz otru, tad pārbaudiet, vai nav izdegusi kāda no virzienrādītāju lampiņām.

8. Paskaidrot kontroles mēraparātu panelī redzamo ierīču funkcijas un signālspuldžu nozīmi.

Spidometrs – rāda pārvietošanās ātrumu (km/h). Tahometrs – rāda motora apgriezienus (ja tahometra bultiņa ir uz 2, tad apgriezieni ir 2000 minūtē). Odometrs rāda nobraukto kilometru daudzumu. Ja kontroles panelī iedegas zila lampiņa – ir ieslēgta tālās gaismas. Ja braucot kontroles panelī iedegas oranžs, vai dzeltens kontroles signāls, tas brīdina vadītāju, ka ar automašīnai kaut kas nav kārtībā un ir nepieciešams noskaidrot brīdinājuma kontrollampiņas iedegšanās iemeslu. Ja esot kustībā, automobilim kontroles panelī iedegas kāda no sarkanās krāsas kontrollampiņām, tā signalizē, ka automobilim ir nopietna tehniska problēma un tālāk braukt nedrīkst. Nekavējoties jāapstādina automašīna, jāizslēdz dzinējs un jānoskaidro kontrollampiņas iedegšanās iemesls.

Piemērs: Ja eļļas līmenis motorā ir par mazu, kontroles panelī iedegsies oranžas krāsas eļļas kanniņas simbols, kurš brīdina vadītāju, ka nepieciešams papildināt eļļas līmeni motora karterī. Ja vadītājs šo signālu ignorē un turpina braukt, pēc kāda laika iedegsies sarkanas krāsas eļļas kanniņas simbols, kurš brīdina vadītāju, ka eļļas līmenis ir kritiski zems. Ja vadītājs ignorē arī to, tas neglābjami novedīs pie motora bojājumiem un remonts var izmaksāt vairākus simtus eiro.

9. Paskaidrot, kā pārbaudīt un papildināt bremžu šķidruma līmeni

Atveram motora pārsegu. Bremžu šķidruma tvertne gandrīz vienmēr atrodas pretim bremžu pedālim. Arī uz šīs tvertnes ir maksimālā un minimālā līmeņa atzīmes. Šķidruma līmenim jābūt starp šīm atzīmēm. Ja līmenis ir mazāks, atveram tvertnes vāciņu un līmeni papildinām ar tādas markas šķidrumu, kāds norādīts automašīnas dokumentācijā.

Ieteikums: Ja, braucot un bremzējot, automašīnas kontroles panelī periodiski iedegas simbols, kurš brīdina, ka kaut kas nav kārtībā ar bremžu sistēmu, nekavējoties pārbaudiet bremžu šķidruma līmeni. Ja līmenis ir normas robežās, tad iespējams, ka ir nodilušas bremžu uzlikas un ir nepieciešama to nomaiņa. Ja turpināsiet braukt ar šādām uzlikām, tās nodils pavisam, kas rezultātā var novest pie bremžu disku bojājuma.

10. Paskaidrot kruīza kontroles lietojuma mērķi un ieguvumus, galvenās, atšķirības starp kruīza kontroli un adaptīvo kruīza kontroli, galvenie riski lietojot kruīza kontroli un adaptīvo kruīza kontroli.

Transporta līdzekļiem, kuriem ir kruīza kontroles funkcija, var iestatīt jebkādu braukšanas ātrumu un kruīza kontroles sistēma šo ātrumu automātiski uztur. (Autovadītājam akseleratora pedālis nav jāspiež).
Galvenā atšķirība starp parasto kruīza kontroli un adaptīvo ir tāda, ka adaptīvā kruīza kontrole automātiski samazinās braukšanas ātrumu, ja to izdarīs priekšā braucošais transportlīdzeklis un pēc tam to atkal kāpinās līdz iestatītajam ātrumam, ja priekšā braucošais to palielinās.
Braucot garākus ceļa posmus kruīza kontrole ir nenovērtējams palīgs autovadītājam, jo vairs nav jākontrolē spidometrs, kājas ir atslābinātas, un pat pēc gara brauciena vadītājs nejūtas pārguris. Galvenais risks, lietojot kruīza kontroli, ir tāds, ka tā samazina autovadītāja modrību, līdz ar ko palielinās vadītāja reakcijas laiks avārijas situācijās.

11. Distances sensori un to darbības principi.

Distances sensori atvieglo attāluma noteikšanu līdz šķērslim novietojot transportlīdzekli stāvēšanai. Akustiskais brīdinājuma signals, ļauj zināt cik tālu no Jums ir transportlīdzeklis, vai cits objekts. Distances sensori izmēra attālumu līdz tuvākajam šķērslim transportlīdzekļa aizmugurē, vai priekšā. Tuvojoties šķērslim ,skan akustiskais brīdinājuma tonis un tā biežums palielinās. Kad esat 30 cm. attālumā no šķēršļa, brīdinājuma signals kļūst nepārtraukts. Distances sensori parasti tiek iebūvēti transportlīdzekļu priekšējā, vai aizmugurējā buferī.

12. Sadursmes brīdināšanas sistēma un automātiskā bremzēšanas sistēma, darbības principi.

Ja transportlīdzeklis ir aprīkots ar sadursmes brīdināšanas sistēmu, tad bīstami pietuvojoties šķērslim, mašīnas dators aktivizē skaņas signālu un vizuālu paziņojumu BREAK (bremzē). Jābremzē ir vadītājam!!!
Savukārt ja transportlīdzeklis ir aprīkots ar automātiskās bremzēšanas sistēmu, tad bīstamības gadījumā mašīna bremzē pati.

13. Līniju asistents un aklās zonas sensori, to darbības principi.

Līniju asistents ar skaņas signālu un vizuālas informācijas palīdzību datora ekrānā, brīdina auto vadītāju par nekontrolētu tuvošanos ceļa horizontālajam apzīmējumam.( neuzmanība, aizmigšana).
Visām automašīnām spoguļos ir aklā zona. Kad cits ceļu satiksmes dalībnieks atrodas Jūsu auto spoguļu aklajā zonā, spogulī iedegas sarkanas vai oranžas krāsas signals, kas brīdina, ka aklajā zonā atrodas cits transportlīdzeklis.

14. Paskaidrot ar kādām bremzēm ir aprīkots Jūsu auto.

Darba bremze un stāvbremze.

Seko Autoskolas Einšteins TikTok kontam un uzzini daudzus citus vērtīgus padomus gan topošajiem, gan esošajiem autovadītājiem. 

Veiksmi eksāmenā! 

Ja plāno iegūt B kategoriju, tuvākās grupas savā pilsētā vari apskatīt ŠEIT: Uzzināt vairāk

Autoskola Einšteins
Nākotnes autoskola pieejama jau šodien!